Artēziskais urbums
Izplatītākais no ūdensapgādes urbumu veidiem ir artēziskais urbums jeb dziļurbums. Dziļurbumu ierīkošanai izmantojam melnā metāla, nerūsējošā tērauda vai polivinilhlorīda (PVC) caurules. Artēziskā urbuma (akas) dziļums Latvijā var būt no 10 - 15 metriem līdz pat 150 – 200 un vairāk metriem. Tas atkarīgs no objekta ģeogrāfiskās atrašanās vietas, nepieciešamā ūdens daudzuma, iegūtā ūdens ķīmiskā sastāva. Artēziskā urbuma dziļums, pirmkārt, ir atkarīgs no konkrētajā vietā esošā kvartāra (virsējie ieži, kas sastāv no smilts, grants, mālsmilts, smilšmāla) slāņa biezuma no zemes virsmas. Kvartāra slāņa biezums mēdz būt no pāris metriem līdz pat 100 un vairāk metriem. Caururbjot iepriekšminēto kvartāru, nonākam pie pamatiežiem – māla, dolomīta, smilšakmens. Parasti, artēziskais ūdens tiek iegūts no smilšakmens vai dolomīta, kas savukārt no kvartāra ir atdalīts ar ūdens necaurlaidīgu māla slāni, kas nodrošina gruntsūdens nenokļūšanu pamatiežos. Artēziskais ūdens, salīdzinot ar gruntsūdeni, ir ļoti labi pasargāts no baktereoloģiskā piesārņojuma, taču tā ķīmiskais sastāvs reizēm mēdz būt ar paaugstinātu dzelzs saturu, palielinātu cietību, kā arī iespējama citu ķīmisko elementu palielināta klātbūtne. Šajā gadījumā pēc dziļurbuma ierīkošanas un ūdens ķīmiskā sastāva noteikšanas vajadzētu piemeklēt atbilstošas filtrēšanas iekārtas. Dzeramā ūdens kvalitātes rādītājus Latvijā nosaka Ministru Kabineta noteikumi Nr.235 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”.
Pieaugot mājsaimniecību vajadzībām pēc nepieciešamā ūdens daudzuma ikdienas lietošanai, dziļurbums ir ieteicamākais risinājums ūdensapgādei. Salīdzinot ar alternatīvām ūdens iegūšanas iespējām(grodu aka, filtra urbums/spice – kurās izmanto gruntsūdeni), ierīkošanas izmaksas ir lielākas, bet ir ilgāks kalpošanas laiks, vienmērīgāka ūdens pieplūde un praktiski neizsīkstošs ūdens daudzums.