Siltumapgādes urbumi
Tikai pirms dažiem gadiem mūsu sarunvalodā parādījās vārds „siltumsūknis”. Siltumsūknis ir ģeotermālās apkures sistēmas sastāvdaļa, kura siltuma iegūšanai izmanto zemes siltumu, un tiek pieskaitīta pie „zaļās enerģijas” veidiem, kuru ieviešanai ir pieejams arī Eiropas Savienības finansiālais atbalsts. Lai ierīkotu ģeotermālo apkures sistēmu, nepieciešams ierīkot vai nu horizontālo kolektoru zemes siltuma iegūšanai, vai izveidot vertikālo kolektoru, t.i., izbūvēt dziļurbumus, kuros tiek ievietotas „termozondes” – U-veida plastikāta caurule, kura tiek piepildīta ar nesalstošu šķidrumu. Vertikālie kolektori parasti tiek ierīkoti tajā gadījumā, ja zemes platība, kas atvēlēta kolektora ierīkošanai ir ierobežota. Vēl jāpiemin, ka praksē pierādījies, ka vertikālie siltumsūkņu kolektori ir efektīvāki par horizontālajiem, lai gan arī to ierīkošanas izmaksas ir lielākas. Lai izvairītos no virszemes ūdeņu nokļūšanas pamatiežos, kā arī, lai savā starpā nesavienotos dažādi artēziskā ūdens horizonti, „urbuma stobrs”, kurā tiek ievietota termozonde, pēc tās ievietošanas, tiek piepildīts ar cementa šķīdumu. Ģeotermālo urbumu skaits un dziļums atkarīgs no apsildāmās ēkas platības, tās siltumizolācijas pakāpes, kā arī no ģeoloģiskās situācijas urbumu veikšanas vietā. Šos aprēķinus parasti veic kvalificēti siltumsūkņu uzstādītāji, kas pēc urbumu ierīkošanas veic arī sistēmas galīgo montāžu un sagatavošanu ekspluatācijai.